Rigas centra smirdīgais dīķis

Kopš sāku informēt par šo Rīgas domes tūristu piesaistes plānu ir pagājis bez pāris mēnešiem vesels gads. Epopejas gaitā gan atklājās visādas nianses, piemēram, fakts, ka zemes īpašnieks ir ļoti nopietni pielicis savu roku šīs situācijas radīšanā un vismaz pēc Rīgas domes pārstāvju vārdiem, maigi izsakoties ne visai centās palīdzēt savas bezdarbības radītās situācijas atrisināšanā. Tomēr tagad beidzot pateicoties televīzijai, radio, avīzēm un gandrīz divdesmit iedzīvotāju vēstulēm, Rīgas dome un Rīgas ūdens šo problēmu ir atrisinājuši. Tagad šis objekts ir ieguvis pilnīgi jaunu izbūvētu kanalizācijas pieslēgumu dažu simtu metru garumā, ar  jaunām skatakām un pieslēgumiem pie mājām.

Jaunā trase

Potenciāliem bēdubrāļiem un visiem citiem interesentiem ir apkopoti rezultāti, cik tad daudz paņēmieni un cīņas metodes bija nepieciešamas smirdīgā dīķa nolaišanai:

• Padsmit vēstules Rīgas domei, un tās dažādām iestādēm, piemēram, pašvaldības policijai, Rīgas domes birokrātijas apkarošanas centram, Rīgas domes mājokļu un vides komitejai, Rīgas ūdenim, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldei,
• Vismaz pāris klātienes vizītes Rīgas domē,
• 3 sižeti Latvijas Radio 1, pirmais, otrais un trešais,
• 1 sižets Radio SWH BB brokastīs,
• Bildes diena.lv un delfi aculieciniekā,
• Ziņa nacionālajā ziņu aģentūrā LETA,
• sižets TV5 raidījumā Kriminal Inform
• 2 sižeti TV3 raidījumā Bez Tabu – pirmais, otrais redzams TV3 Bez tabu video arhīvā 2010. gada 8. jūlijā no divpadsmitās minūtes.

Īpaši gribu izcelt TV3 ar viņu raidījumu Bez Tabu. Pēc pirmā sižeta, kas redzams šeit, šķiet Rīgas dome beidzot saprata, ka nekur jau viņi neliksies un nāksies kaut ko darīt uzmācīgo mušu, atvainojiet Rīgas iedzīvotāju, labā. Tiesa gan kā vēlāk izrādījās, kamēr Rīgas domes ierēdņus “nespārda” vismaz katru nedēļu, tikmēr viņi veiksmīgi var mierīgi iegrimt bezdarbībā, jo pēc pirmā sižeta iedzīvotājiem tika atsūtītas vēstules, par to, ka tiks pārņemti kanalizācijas tīkli, sākta jaunās līnijas projektēšana utml. Saprotot, ka visi šie pasākumi prasa laiku pat, ja tos dara pēc labākās sirdsapziņas, vairākus mēnešus Rīgas domi likām mierā, naivi cerot, ka darbs notiek. Nākot pavasarim un redzot, ka nekas labs nav gaidāms, gan sākām nervozēt un interesēties, cik `talu tad lietas pagājušas. Un raugi – Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centra pārstāve, kura par to visu bija puslīdz dzirdējusi un informēta sarunā minēja frāzi, ka “Ja jau iedzīvotāji vairs par to neinteresējas, tad jau viņa domājusi, ka viss esot atrisināts”. Tā vien šķiet, ka tā domāja arī pārējie Rīgas domes atbildīgie ierēdņi, jo pēc intensīvas atjaunotas ierēdņu “spārdīšanas” atkal kaut kas sāka notikt un ienāca ziņas par zināmu progresu. No šī stāsta morāle – ierēdņu tieksme nolikt darbus klusiņām malā ir nepārvarama un nekad neļaujieties iemidzināties, iedzīvotājiem kā Cerberam vienmēr ir jāstāv aiz ierēdņu mugurām un jājautā – cik tālu esi ticis? ko esi paveicis?, jo citādi darbi uz priekšu nerit.

Pēc otra Bez Tabu sižeta 2010. gada 8. jūlijā notika kārtējais pavērsiens Smirdīgā dīķa lietā – pāris darba dienu vēlāk gar dīķi jau skraidīja vīri ar teodolītiem, mērīja un pētīja un nepagāja pat nedēļa, kad sāka jau rakt. Kāda morāle no šī? Nekas šai zemē nav mainījies, ja kādu izvazā pa TV, tad nez kāpēc viņam ātri rodas vēlme vismaz kaut ko lietas labā padarīt. Nu jau kopš darbu beigām ir pagājis mēnesis un ar zināmu cerību varam teikt, ka Pētersalas smirdīgais dīķis ir aizgājis. Cerams uz neatgriešanos! Arī Bez tabu tam veltīja atvadu raidījumu, ko iespējams redzēt video arhīvā 2010. gada 31. augustā no trešās minūtes.

Tikmēr jāatzīst, ka dīķis lēnām zaudē savu vareno spēku un skaistumu, kādu tas bija sasniedzis savā pilnbriedā.

Smako Rīga spēku pilnbriedā

Nav īsti skaidrs, vai pie tā ir piestrādājis dažu iesaistīto māju apsaimniekotājs, vai Rīgas ūdens, vai tas ir abu kopdarbs, bet kanalizācija te periodiski nokrītas, te atkal uzrodas. Tas sāk atgādināt slaveno Allažu Linezeru, kura līmenis te pieaug, te pavisam pazūd, tiesa tur vismaz ģeologi domā, ka notiekošos procesus saprot. Smako Rīgas gadījumā jādomā, ka ģeologiem skaidrojumu neizdotos tik viegli atrast.

Linezera ūdens pazudis. Foto - G. Eniņš, 1982. gads. Foto no www.dabasretumi.lv

Atliek tikai cerēt, ka pienāks brīdis, kad šo Rīgas domes uzturēto tūrisma objektu tomēr varēs slēgt un smaka un kanalizācijas ūdens beigs aplaimot tuvējo māju iemītniekus.

Smako Rīga

Smako Rīga

Tikmēr objekts ir ieguvis popularitāti. Vakar tas bija manāms TV5 Kriminālajā Latvijā, savukārt rīt 25. novembrī 19:20 visiem būs iespēja to vērot TV3 raidījumā Bez Tabu.

Dīķis maksimālā izmērā

Tieši šajā laikā par mums atcerējās Latvijas radio. Rezultātā tapa jau trešais sižets LR1 ziņās, ar kuru var iepazīties šeit.  Pateicoties šim sižetam un zināmai pašu neatlaidībai, tēlojot automātisko atgādinātāju Rīgas domes amatpersonām, esam uzzinājuši, ka RD kaut kad tālā, nezināmā nākotnē plāno pārņemt mūsu staciju un to rekonstruēt. Rekonstrukcijas tāmi Rīgas ūdens ir sastādījis iespaidīgu ~ 176 000 LVL. Acīmredzot liek sevi manīt trekno gadu atmiņas. Lieki piebilst, ka tādu summu budžetā uzreiz atrast ir maz cerību, tāpēc uz nākošo Finanšu komitejas sēdi Rīgas ūdenim uzdots sastādīt jaunu tāmi tikai avārijas seku likvidēšanai. Ar nepacietību gaidām komitejas lēmumu par finansējuma piešķiršanu, bet vēl vairāk gaidām reālu darbu sākumu.

Tikmēr mūsu kaimiņi vienā no lielajām daudzdzīvokļu mājām laikam ir sapratuši, ka, kamēr RD un RŪ izmuļļāsies, viņu pagrabā mēsli būs līdz griestiem. Šie jaukie cilvēki ir ķērušies vērsim pie ragiem un ielikuši savas mājas pagrabā sūkni, kas mēslus no pagraba sūknē blakus esošajā kanalizācijas akā ielas malā. Mums tādas iespējas diemžēl nav, jo māja atrodas pagalma otrā malā. Tomēr, sūknis kaimiņu pagrabā nodrošina to, ka kanalizācijas straumīte gar mūsu durvīm laiku pa laikam noplok.

Un visbeidzot esam saņēmuši ļoti interesantu vēstuli no Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes, kas parāda, ka RĪGAS DOME APZINĀTI JAU VAIRĀKUS MĒNEŠUS NEPILDA LIKUMU. Vēstule ir adresēta Nilam Ušakova kungam Rātslaukumā 1 un Ziemeļu rajona izpilddirekcijai.

Teksts ir visnotaļ saistošs, tāpēc sekos daži citāti ar komentāriem.

Sakarā ar iedzīvotāju iesniegumu Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes inspektori pārbaudīja vēstulē norādīto teritoriju. Pārbaudes laikā (21.10.2009) konstatēts: pie mājas Katrīnas dambī X/a ir radusies kanalizācijas notekūdeņu peļķe (aptuveni 30 x 40 m), jūtama specifiska smaka.

Esam sajūsmā – viņi te ir bijuši un novērtējuši pilsētas jauno tūrisma objektu  Starp citu, pievērsiet uzmanību izmēriem. 30 x 40 m = 1200 m². Tas ir standarta apbūves gabala izmērs privātmājas celtniecībai. Un tas noklāts ar pēc (piedodiet) sūdiem smirdošu ūdeni! Kurā vēl lielas pilsētas centrā tādu ir iespējams ieraudzīt? Tūristi būs klāt kā likts!

Sūkņu stacijas minētajās adresēs pieder SIA “Goldncrown”.  … Visas izmaksas, kas saistītas ar sūkņu staciju uzturēšanu, sedz SIA “Goldncrown”.  SIA “Goldncrown” nav tiesīga prasīt no iedzīvotājiem samaksu par kanalizācijas pārsūknēšanas pakalpojuma sniegšanu, jo šī maksa jau ir ietverta namu apsaimniekotāja tarifā. Ar šā gada 1. oktobri SIA “Goldncrown” lauza līgumu ar A/S “Māju serviss KSA”, kurš apsaimniekoja sūkņu stacijas. Tas nozīmē, ka šīs stacijas no 01.10.2009. nestrādā.  Par šo situāciju SIA “Goldncrown” 01.09.2009. informēja Rīgas Domes Komunālo departamentu, Rīgas Domes priekšsēdētāju, Rīgas Domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāju.

 Nonākot līdz šai vietai, sajūsmu nomainīja neticība un apbrīns. Rīgas dome ZINĀJA par briestošajām problēmām veselu mēnesi iepriekš.  Arī mājokļu un vides komiteja bija informēta. Viņi zināja un neko nedarīja, lai situāciju atrisinātu, kamēr tā vēl nebija kļuvusi nekontrolējama. Tas nozīmē, ka Rīgas Dome pilnīgi apzināti jau vairākus mēnešus pārkāpj likumu, kurš tai uzliek par pienākumu šādas situācijas risināt. Apzināti – jo Domes deputātiem un komiteju locekļiem taču vajadzētu zināt Likumu par pašvaldībām, vai ne? Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālās vides pārvaldei par to ir zināmas šaubas, jo viņi katram gadījumam atgādina, ka saskaņā ar LR likuma “Par pašvaldībām” 15. panta 1. punktu pašvaldību autonomās funkcijas ir organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapghāde un kanalizācija, notekūdeņu savākšana…) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. 

Mēs gan ticam labajam cilvēkos un ar nepacietību gaidām tālākos notikumus…

Smirdīgais dīķis ar lapām

Kanalizācijas dīķis

Pa šo laiku gan ir atnākušas divas vēstules no Rīgas domes. Viena no Mājokļu un vides komitejas, otra no Birokrātijas apkarošanas centra. Jāatzīst, ka abas satur daļēji vienu un to pašu informāciju, taču abas kopā sniedz interesantu informāciju. Īsumā mājokļu un vides komiteja ir nolēmusi, ka sūkņu stacijas Katrīnas dambī un Lugažu ielā Rīgas domei vajadzētu pārņemt, taču kā zināms birokrātijas dzirnas maļ lēni. Jo šis lēmums nav ne kapeikas vērts, ja Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja nenolems šim mērķim izdalīt naudu. Klīst baumas, ka lēmums tikšot pieņemts jau šai nedēļā. Vai nav fantastisks ātrums?
OK un tagad dažas interesantas lietas, kas minētas Birokrātijas apkarošanas centra atbildē:

• likumā “Par pašvaldībām” 15. panta 1. daļā noteikto, ka pašvaldībai jānodrošina ūdens piegādes un kanalizācijas pakalpojumi neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds. Nu vismaz patīkami, ka Rīgas dome reizēm tur godā likumus.
• Rīgas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora 2007. gada martā sniegto skaidrojumu, ka AS “Māju serviss KSA” nav tiesīga iekasēt no kanalizācijas iekškvartāla tīklu lietotājiem maksu par saviem pakalpojumiem, jo šī maksa jau ir iekļauta SIA “Rīgas ūdens”ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifā. Šis punkts patiesībā ir ļoti interesants. Tas nostāda divdomīgā situācijā stacijas apsaimniekotāju KSA – naudu par sūkņu staciju ņemt nedrīkst, jo tas jau ir ierēķināts Rīgas ūdens tarifā. Savukārt Rīgas ūdens ar viņiem līgumu neslēdz un naudu par apsaimniekošanu nemaksā. Bet sūkņu stacijas arī nepārņem (vismaz līdz šim). Faktiski naudu grābj, bet pienākumus līdz galam neveic.

Ar pilnu lēmuma pamatojumu un Mājokļu un vides komitejas lēmumu var iepazīties šeit:

Mājokļu un vides komiteja ar pamatojumiem gan savā atbildē nekrāmējas, taču atsūtīja pilnu sēdes protokola izrakstu, kurā redzams, ka visi komitejas locekļi lēmumu vienbalsīgi atbalstījuši. Ehh, nu labi, ka deputāti beidzot ir beiguši vilkt lietas garumā un vismaz spēruši pirmo soli pareizajā virzienā.

Pozītīvā ziņa šai visā ir tā, ka Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas deputāti ir nolēmuši lūgt Īpašuma departamentu pārņemt pašvaldības īpašumā mūsu slaveno sūkņu staciju. Rīgas ūdens arī plānojot drīz veikt pagaidu darbus sūkņa darbības atjaunošanai, bet nākošgad celt jaunu sūkņu staciju.

Ziņa, nenoliedzami, ļoti iepriecinoša. Tikmēr gaidīsim, ko nozīmē “drīz” Rīgas ūdens izpratnē. Dīķis, protams, uz vietas nestāv. Šo attēlu var salīdzināt ar to, kas redzams pirms pāris dienām. Progress ir manāms.

Pilnu pana Klekša veltījumu šim Rīgas tūrisma plānam un citām interesantām stāsta detaļām varat iegūt šeit. Sižetā minēti iesaistītie personāži Goldncrown pārstāvis Juris Saulītis, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārstāve Inese Meijere. Par smirdīgā dīķa tēmu Kleksis runā no 15tās līdz 22jai minūtei (visa ieskaņotā datne ir apmēram stundu gara).

Vēl skaistas bildes par šo pašu tēmu var apskatīties Dienas tautas balsī.

Tikmēr peļķītes lēnām sāk savienoties kopā. Iespējams, ka Rīgas dome vienkārši rūpējas par iedzīvotājiem, kur pavasarī audzēt pīles, galu galā daži personāži taču nesen pasludināja, ka Latvijai jābūt pašpietiekamai, tad nu šis varētu būt solis pašpietiekamības virzienā.

Papildinājumi pēc radio pārraides noklausīšanās

Radio pārraide ar situācijas izklāstu Rīgas ūdens, Goldncrown (sūkņu stacijas īpašnieka) pilnvarotā pārstāvja, Rīgas domes vides un mājokļu departamenta un Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārstāvju viedokli.

Īss atstāsts:

Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks: Rīgas ūdenim iedzīvotāji maksā par to, ka tas novada un attīra iedzīvotājiem ienākošo ūdeni. Normāli tas sakrīt ar ienākošo dzeramo ūdeni. Jautājums – kāpēc iedzīvotāji maksāj par attīrīšanu arī tad, ja ūdens tek pagalmā?

Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks: kā mēs varam pārņemt sūkņu staciju un tur kaut ko remontēt, viņš (domāts īpašnieks) taču zemi mums nedāvinās. Jautājums – kurš melo? Vai Rīgas ūdens par to, ka Goldncrown nevēlas sūkņu staciju ar zemi atdot, vai Goldncrown, par to, ka Rīgas ūdens nevēlas to ņemt?

Goldncrown pilnvarotais Juris Saulītis: Pēdējā vēstulē esot piedāvājis Rīgas domei pārņemt sūkņu staciju ar visu zemi zem tās. Novērojums – cerēsim, ka Juris Saulītis stāsta taisnību un Rīgas dome/Rīgas ūdens pildīs savus solījumus par stacijas pārņemšanu, ja to nodod ar visu zemi. Secinājums attiecībā uz Goldncrown īpašumtiesībām uz sūkņu staciju – nu nevajg alkatībā grābt visu kas pagadās pa rokai, ja nespēj ar to tikt galā. Diemžel tā gan ir izplatīta parādība Latvijā.

Goldncrown pilnvarotais Juris Saulītis: par vides piesārņošanu sūkņu stacijas īpašnieks nav vainīgs, par to atbildība jāuzņemas iedzīvotājiem. Secinājums – nu tas, protams, ir kronis visam. Īpašnieks (kuru samedīt spēj tikai profesionāls žurnālists), kurš ir savā alkatībā sagrābis kumosu (sūkņu staciju), ko nespēj norīt (apsaimniekot), tagad savā nespējā vaino iedzīvotājus. Iespējams Juris Saulītis varētu labāk vainot Dievu, kurš radījis cilvēku tādu, ka tā dzīves rezultātā rodas atkritumi…

Rīgas domes vides un mājokļu departaments: par piesārņojumu atbildīgos jāmeklē un jāsoda Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes ziņā.

Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārstāve Inese Meijere: pirmkārt iedzīvotājiem jāsūdzas apsaimniekotājiem un pašvaldībai. Valsts vides dienests iejaucās un palīdz un glābj situāciju tikai tad, ja viss tas ir vidē, dabā, zemē, ārpus.

Jautājums – kura no šīm divām iestādēm melo? Vai pašvaldība neliek sodus tāpēc ka baidās ieknābt acī savam uzņēmumam Rīgas ūdens un\vai mazzināmiem pārstāvjiem no Goldncrown? Vai pagalms nebūtu vide, daba, zeme? Kurš īsti no šiem trīs nav “pagalms”?