Viss šis blogs bija veltīts sešu māju kanalizācijas smirdīgam dīķim Rīgas centrā, kas – atgādinu – savos ziedu laikos izskatījās šādi:
Rigas centra smirdīgais dīķis
Kopš sāku informēt par šo Rīgas domes tūristu piesaistes plānu ir pagājis bez pāris mēnešiem vesels gads. Epopejas gaitā gan atklājās visādas nianses, piemēram, fakts, ka zemes īpašnieks ir ļoti nopietni pielicis savu roku šīs situācijas radīšanā un vismaz pēc Rīgas domes pārstāvju vārdiem, maigi izsakoties ne visai centās palīdzēt savas bezdarbības radītās situācijas atrisināšanā. Tomēr tagad beidzot pateicoties televīzijai, radio, avīzēm un gandrīz divdesmit iedzīvotāju vēstulēm, Rīgas dome un Rīgas ūdens šo problēmu ir atrisinājuši. Tagad šis objekts ir ieguvis pilnīgi jaunu izbūvētu kanalizācijas pieslēgumu dažu simtu metru garumā, ar jaunām skatakām un pieslēgumiem pie mājām.
Jaunā trase
Potenciāliem bēdubrāļiem un visiem citiem interesentiem ir apkopoti rezultāti, cik tad daudz paņēmieni un cīņas metodes bija nepieciešamas smirdīgā dīķa nolaišanai:
- Padsmit vēstules Rīgas domei, un tās dažādām iestādēm, piemēram, pašvaldības policijai, Rīgas domes birokrātijas apkarošanas centram, Rīgas domes mājokļu un vides komitejai, Rīgas ūdenim, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldei,
- Vismaz pāris klātienes vizītes Rīgas domē,
- 3 sižeti Latvijas Radio 1, pirmais, otrais un trešais,
- 1 sižets Radio SWH BB brokastīs,
- Bildes diena.lv un delfi aculieciniekā,
- Ziņa nacionālajā ziņu aģentūrā LETA,
- sižets TV5 raidījumā Kriminal Inform
- 2 sižeti TV3 raidījumā Bez Tabu – pirmais, otrais redzams TV3 Bez tabu video arhīvā 2010. gada 8. jūlijā no divpadsmitās minūtes.
Īpaši gribu izcelt TV3 ar viņu raidījumu Bez Tabu. Pēc pirmā sižeta, kas redzams šeit, šķiet Rīgas dome beidzot saprata, ka nekur jau viņi neliksies un nāksies kaut ko darīt uzmācīgo mušu, atvainojiet Rīgas iedzīvotāju, labā. Tiesa gan kā vēlāk izrādījās, kamēr Rīgas domes ierēdņus “nespārda” vismaz katru nedēļu, tikmēr viņi veiksmīgi var mierīgi iegrimt bezdarbībā, jo pēc pirmā sižeta iedzīvotājiem tika atsūtītas vēstules, par to, ka tiks pārņemti kanalizācijas tīkli, sākta jaunās līnijas projektēšana utml. Saprotot, ka visi šie pasākumi prasa laiku pat, ja tos dara pēc labākās sirdsapziņas, vairākus mēnešus Rīgas domi likām mierā, naivi cerot, ka darbs notiek. Nākot pavasarim un redzot, ka nekas labs nav gaidāms, gan sākām nervozēt un interesēties, cik `talu tad lietas pagājušas. Un raugi – Rīgas domes Birokrātijas apkarošanas centra pārstāve, kura par to visu bija puslīdz dzirdējusi un informēta sarunā minēja frāzi, ka “Ja jau iedzīvotāji vairs par to neinteresējas, tad jau viņa domājusi, ka viss esot atrisināts”. Tā vien šķiet, ka tā domāja arī pārējie Rīgas domes atbildīgie ierēdņi, jo pēc intensīvas atjaunotas ierēdņu “spārdīšanas” atkal kaut kas sāka notikt un ienāca ziņas par zināmu progresu. No šī stāsta morāle – ierēdņu tieksme nolikt darbus klusiņām malā ir nepārvarama un nekad neļaujieties iemidzināties, iedzīvotājiem kā Cerberam vienmēr ir jāstāv aiz ierēdņu mugurām un jājautā – cik tālu esi ticis? ko esi paveicis?, jo citādi darbi uz priekšu nerit.
Pēc otra Bez Tabu sižeta 2010. gada 8. jūlijā notika kārtējais pavērsiens Smirdīgā dīķa lietā – pāris darba dienu vēlāk gar dīķi jau skraidīja vīri ar teodolītiem, mērīja un pētīja un nepagāja pat nedēļa, kad sāka jau rakt. Kāda morāle no šī? Nekas šai zemē nav mainījies, ja kādu izvazā pa TV, tad nez kāpēc viņam ātri rodas vēlme vismaz kaut ko lietas labā padarīt. Nu jau kopš darbu beigām ir pagājis mēnesis un ar zināmu cerību varam teikt, ka Pētersalas smirdīgais dīķis ir aizgājis. Cerams uz neatgriešanos! Arī Bez tabu tam veltīja atvadu raidījumu, ko iespējams redzēt video arhīvā 2010. gada 31. augustā no trešās minūtes.
