Šovakar 18.00 ziņas sagaidāms, ka atkal būs sižets par Pētersalas smirdīgo dīķi, kurā šoreiz runāšot Rīgas ūdens, Goldncrown (sūkņu stacijas īpašnieks) un Tēvzemes īpašumu (it kā sūkņu stacijas tagadējais apsaimniekotājs, kas nez kāpēc reģistrēts tai pašā juridiskajā adresē, kur Goldncrown 
) pārstāvji.
Vēl skaistas bildes par šo pašu tēmu var apskatīties Dienas tautas balsī.
Tikmēr peļķītes lēnām sāk savienoties kopā. Iespējams, ka Rīgas dome vienkārši rūpējas par iedzīvotājiem, kur pavasarī audzēt pīles, galu galā daži personāži taču nesen pasludināja, ka Latvijai jābūt pašpietiekamai, tad nu šis varētu būt solis pašpietiekamības virzienā.
Papildinājumi pēc radio pārraides noklausīšanās
Īss atstāsts:
Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks: Rīgas ūdenim iedzīvotāji maksā par to, ka tas novada un attīra iedzīvotājiem ienākošo ūdeni. Normāli tas sakrīt ar ienākošo dzeramo ūdeni. Jautājums – kāpēc iedzīvotāji maksāj par attīrīšanu arī tad, ja ūdens tek pagalmā?
Rīgas ūdens pārstāvis Artūrs Mucenieks: kā mēs varam pārņemt sūkņu staciju un tur kaut ko remontēt, viņš (domāts īpašnieks) taču zemi mums nedāvinās. Jautājums – kurš melo? Vai Rīgas ūdens par to, ka Goldncrown nevēlas sūkņu staciju ar zemi atdot, vai Goldncrown, par to, ka Rīgas ūdens nevēlas to ņemt?
Goldncrown pilnvarotais Juris Saulītis: Pēdējā vēstulē esot piedāvājis Rīgas domei pārņemt sūkņu staciju ar visu zemi zem tās. Novērojums – cerēsim, ka Juris Saulītis stāsta taisnību un Rīgas dome/Rīgas ūdens pildīs savus solījumus par stacijas pārņemšanu, ja to nodod ar visu zemi. Secinājums attiecībā uz Goldncrown īpašumtiesībām uz sūkņu staciju – nu nevajg alkatībā grābt visu kas pagadās pa rokai, ja nespēj ar to tikt galā. Diemžel tā gan ir izplatīta parādība Latvijā.
Goldncrown pilnvarotais Juris Saulītis: par vides piesārņošanu sūkņu stacijas īpašnieks nav vainīgs, par to atbildība jāuzņemas iedzīvotājiem. Secinājums – nu tas, protams, ir kronis visam. Īpašnieks (kuru samedīt spēj tikai profesionāls žurnālists), kurš ir savā alkatībā sagrābis kumosu (sūkņu staciju), ko nespēj norīt (apsaimniekot), tagad savā nespējā vaino iedzīvotājus. Iespējams Juris Saulītis varētu labāk vainot Dievu, kurš radījis cilvēku tādu, ka tā dzīves rezultātā rodas atkritumi…
Rīgas domes vides un mājokļu departaments: par piesārņojumu atbildīgos jāmeklē un jāsoda Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes ziņā.
Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes pārstāve Inese Meijere: pirmkārt iedzīvotājiem jāsūdzas apsaimniekotājiem un pašvaldībai. Valsts vides dienests iejaucās un palīdz un glābj situāciju tikai tad, ja viss tas ir vidē, dabā, zemē, ārpus.
Jautājums – kura no šīm divām iestādēm melo? Vai pašvaldība neliek sodus tāpēc ka baidās ieknābt acī savam uzņēmumam Rīgas ūdens un\vai mazzināmiem pārstāvjiem no Goldncrown? Vai pagalms nebūtu vide, daba, zeme? Kurš īsti no šiem trīs nav “pagalms”?
Njā, ja Saulītis uzskata, ka iedzīvotāji ir vainīgi, par to, ka viņš nenodrošina savas kanalizācijas darbību viņu pagalmā, tad var pieņemt, ka Saulītis būs vainīgs, ja šie smirdūdeņi pēkšņi parādīsies arī viņa pagalmā. Briseles zemnieku labākajā s tradīcijās.
Vienalga, kurš tur ir mahinējis – Tēvzemes īpašumi vai Goldncrown, ir neizprotams, kā ir iespējams dabūt īpašumā kanalizācijas infrastruktūru, neapņemoties uzturēt to pienācīgā kārtībā?
Kā var atrast attiecīgo Domes lēmuma projektu, par ko Saulītis saka, un tā izskatīšanas datumu?
Nu kā mēs to varam redzēt Latvijā diemžēl notiek daudz bezjēdzības un mahinācijas, ko loģiski izskaidrot ir grūti.
Kas attiecas uz domes lēmuma projektiem, tad galīgi neesmu drošs, ka tos var atrast internetā. Var jau būt, ka neesmu ko pamanījis.